ICE joprojām pakļauj trans-patvēruma meklētājus dzīvībai bīstamiem apstākļiem

No brīža, kad pamostos, līdz brīdim, kad eju gulēt, tā ir psiholoģiska spīdzināšana, saka Karime 23 veca transpersona, kas pašlaik atrodas Imigrācijas un muitas dienesta aizturēšanas centrā. Karime ieradās Amerikas Savienotajās Valstīs, lai meklētu patvērumu no savas fiziski vardarbīgās ģimenes, taču tagad viņa saka, ka attieksme, ko viņa saņēmusi no ASV imigrācijas sistēmas, ir sliktāka nekā piekaušana, ko viņa saņēma no sava tēva.

Karime ir tikai viena no sievietēm, ko pārstāv Dienvidu nabadzības tiesību centrs un Amerikas Pilsoņu brīvību savienība federālajā prāvā par necilvēcīgo izturēšanos viņi saka, ka iztur Amerikas gulagos. Karime nesen dalījās ar SPLC informāciju par savu ieslodzījumu, aprakstot dzīvībai bīstamus apstākļus un vardarbību.

Karime ir bijusi spiesta dalīties telpās ar vīriešiem, no kuriem daži ir panākuši nevēlamu seksuālu attīstību un draudējuši viņai ar fizisku vardarbību. Apsargi bieži ir transfobijas un vardarbības avots, patvaļīgi nosūtot viņu uz mazām vieninieku kamerām, kur viņai tik tikko ir vietas, kur apsēsties. Viņa stāstīja, ka viņai tika liegta medicīniskā aprūpe, un, kad viņai bija jādodas pie ārsta astmas dēļ, apsargi viņu apvainoja ar transfobiskiem apvainojumiem, pirms draudēja ar vēl lielāku vieninieku kameru.

Tas mani ļoti skumdina, Karime stāsta SPLC. Un es, protams, ļoti baidos. Aizturēšana ir sliktākais, kas ar mani jebkad ir noticis.

Valsts nespēja ierobežot notiekošo koronavīrusa pandēmiju ir padarījusi apstākļus vēl bīstamākus. Aizturēšanas centra darbinieki nevalkā aizsarglīdzekļus, un līdz ārsta apmeklēšanai var paiet četras dienas – šajā laikā slimie cilvēki ir iesprostoti viens otra tiešā tuvumā. Tik tālu, divi ir miruši no ar koronavīrusu saistītiem cēloņiem štatā, kurā Karime tiek turēta pret viņas gribu.

Es neuzticos cilvēkiem, kas par mums rūpējas, saka Karime. Šeit ir vīrieši ar drudzi. Vecāki cilvēki tiek pārcelti uz atsevišķu kopmītni, bet mums ar viņiem jātiek kopā jebkurā no koplietošanas telpām. Šeit nevienam neinteresē, kas ar mums notiek.

Oficiāli kopš 2009. gada ICE ir bijusi politika atbrīvot patvēruma meklētājus, kuri likumīgi ierodas oficiālajās ieceļošanas ostās, pierāda savu identitāti un parāda, ka viņi nav bīstami. Taču politika uz papīra neatbilst realitātei ICE sistēmā. Karime izpildīja šīs prasības, taču viņai bez iemesla tika liegta atbrīvošana.

Mēs septembrī ieguva izpildrakstu , tomēr Ņūorleānas ICE Field Office turpina tam pretoties, pat saskaroties ar nepieredzētu, letālu vīrusu, kas iefiltrējas tā centros, savā paziņojumā rakstīja SPLC advokāts Mich Gonzalez. Tāpēc mēs nesen iesniedzām pieteikumu par nicinājumu, cenšoties saukt ICE pie atbildības un panākt, lai tie atbilstu tiesneša rīkojumam, cerot, ka tādi cilvēki kā Karime beidzot tiks atbrīvoti.

Tagad Karime un viņas upuri tiek turēti uz nenoteiktu laiku bez atbrīvošanas, un viņi dara visu iespējamo, lai samazinātu risku savai dzīvībai, un cenšas uzturēt telpu tīru. Viņa tiks uzklausīta 24. jūlijā — viņas pēdējā iespēja lūgt atbrīvošanu, pirms viņa tiks nosūtīta atpakaļ pie viņas vardarbīgās ģimenes.

Atbraucu meklēt drošu valsti, bet nekas nav noticis, viņa stāsta SPLC. Es gandrīz labprātāk būtu izvēlējies atrasties Meksikā, lai gan tur man tiktu vairāk aizskarts.


Vairāk lielisku stāstu no viņiem.